Search results for "Subjektīvā labklājība"
showing 10 items of 29 documents
Apzinātības aspektu saistība ar subjektīvo labklājību un rumināciju
2015
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda saistība pastāv apzinātības aspektiem, subjektīvajai labklājībai un ruminācijai. Pētījumā piedalījās 100 respondenti,vecumā no 18 – 64 gadiem. Pētījumā tika izmantotas 3 aptaujas – Subjektīvās laimes skala (Lyubomirsky & Lepper, 1999), Apzinātības piecu aspektu aptauja (Baer, Smith, Hopkins, Krietemeyer & Toney, 2006) un Ruminatīvo atbilžu skala (Treynor, Gonzalez & Nolen-Hoeksema, 2003). Iegūtie rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp apzinātību, subjektīvo labklājību un rumināciju, un sniedz padziļinātu un statistiskajos aprēķinos pamatotu priekšstatu par apzinātības saistību ar laimes izjūtu un ruminatīvu domāšanu Latvijas ied…
Pateicības dienasgrāmatas rakstīšanas ietekme uz pateicības un laimes izjūtu
2017
Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par pateicības, laimes izjūtu un šo konstruktu saistībām, kā arī realizēt eksperimentālu pētījumu, lai noskaidrotu vai pēc dalības 5 nedēļu ilgā pētījumā tiks novērotas statistiski nozīmīgas izmaiņas laimes un pateicības izjūtas līmeņa rādījumos starp eksperimentālo un kontroles grupu. Pētījumā piedalījās 145 respondenti (eksperimentālā grupa n = 73, kontroles grupa n = 72) vecumā no 19 līdz 50 gadiem. Eksperimentālās grupas dalībnieki 4 nedēļu garumā rakstīja pateicības dienasgrāmatu konkrētā formā, katru nedēļu minot 5 pateicības, bet kontroles grupas dalībnieki katru pētījuma nedēļu brīva formā piefiksēja 5 ikdienas notikumus.…
Dzīves jēgas un mērķu satura saistība ar subjektīvo labklājību
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai dzīves jēgas noteiktībai (DJN) ir pozitīvas saistības ar subjektīvo labklājību (SL) un dzīves mērķu sasniegšanu. Pētījumā tika izvirzīti vairāki jautājumi: kādas ir saistības DJN ar dzīves mērķu nozīmību un iespējamību; kādas ir SL saistības ar dzīves mērķu saturu; kādas ir vecuma un izglītības līmeņa saistības ar SL, dzīves mērķu saturu un DJN. Pētījumā piedalījās 224 respondeti. Sakarību noteikšanai tika pielietota Apmierinātības ar dzīvi skala (SWLS), Pozitīvo un negatīvo afektu skala (PANAS), Dzīves mērķu skala (AI) un Dzīves jēgas aptauja (PIL-10). Pētījumā apstiprinājās, ka starp DJN un SL , kā arī starp DJN un dzīves mērķu sasniegšanu pastāv stati…
Subjektīvās labklājības novērtējums Rīgas reģiona iedzīvotājiem
2020
Maģistra darba nosaukums ir „Subjektīvās labklājības novērtējums Rīgas reģiona iedzīvotājiem”. Maģistra darba mērķis ir, Izvērtējot līdz šim publicētos subjektīvās labklājības rādītājus un analizējot iegūtos subjektīvās labklājības vērtējumus, izdarīt secinājumus par to, kāda ir Rīgas reģiona iedzīvotāju subjektīvā labklājība, un kuri faktori to dotajā brīdī ietekmē visvairāk, kā arī izteikt priekšlikumus subjektīvās labklājības paaugstināšanai. Balstoties uz izvirzīto maģistra darba mērķi, tika izvirzītas divas hipotēzes: 1.Hipotēze I: Subjektīvās labklājības vērtējums ir augstāks tiem, kuriem ir lielāki ienākumi. 2.Hipotēze II: Pieaugot respondentu vecumam, apmierinātība ar dzīvi samazinā…
Subjektīvās labklājības saistība ar draudzības funkciju novērtējumu un sociālo tīklu lietošanas paradumiem vīriešiem un sievietēm
2015
Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir subjektīvās labklājības saistība ar draudzības funkciju novērtējumu un sociālo tīklu lietošanas paradumiem vīriešiem un sievietēm. Pētījumā piedalījās 248 respondenti – 124 vīrieši un 124 sievietes (M=30,92, SD=8,49), kuri elektroniski aizpildīja divas aptaujas – Subjektīvās laimes skalu un draudzības funkciju aptauju, kā arī atbildēja uz jautājumiem par sevi un saviem sociālo tīklu lietošanas paradumiem. Rezultāti norāda uz atšķirībām respondentu draudzības funkciju novērtējumā trīs dažādu veidu draugiem: (1) draugiem, kuri tiek satikti ikdienas dzīvē (reāli draugi); (2) draugiem, kuri iepriekš satikti klātienē, tomēr dažādu apstākļu dēļ komunikā…
Reliģijas, apmierinātības ar dzīvi un pašvērtējuma saistība.
2015
Šī darba mērķis ir noskaidrot saistību starp reliģiju, apmierinātību ar dzīvi un pašvērtējumu. Apmierinātība ar dzīvi sevī ietver laimi, subjektīvo labklājību un pozitīvas emocijas. Šī darba ietvaros vairāk tiks apskatīta subjektīvā labklājība. Reliģija ir ticība kam mistiskam , kas sevī ietver reliģisku normu ievērošanu, rituālus, ticību un būšanu reliģiskā kopienā. Starp subjektīvo labklājību un reliģiju pastāv pozitīva korelācija. Pašvērtējums ir cilvēka subjektīvs viedoklis par sevi pašu, ,kas var nesakrist ar citu domām par viņu. Tika secināts, ka reliģijas skalas pozitīvi korelē savā starpā, kā arī pozitīva korelācija novērojama starp pašvērtējumu un apmierinātību ar dzīvi, bet negatī…
Subjektīvā labklājība un to ietekmējošie ekonomiskie faktori.
2017
Maģistra darba tēma ir „Subjektīvā labklājība un to ietekmējošie ekonomiskie faktori”. Maģistra darba mērķis ir, balstoties uz ekonomikas izaugsmes, ienākumu nevienlīdzības un sabiedrības labklājības izpēti, Rīgas iedzīvotāju aptauju un ekspertu viedokļu par subjektīvo labklājību apkopošanu, izdarīt secinājumus par subjektīvās labklājības līmeni Latvijā un ekonomisko faktoru ietekmi uz subjektīvās labklājības līmeni, kā arī izteikt priekšlikumus subjektīvās labklājības paaugstināšanai un mērījumu pielietošanai politikas īstenošanā. Balstoties uz izvirzīto maģistra darba mērķi, noteikti darba uzdevumi un izvirzītas trīs hipotēzes: Hipotēze I: Subjektīvās labklājības līmenis ir augstāks ied…
Ienākumu līmeņa un iedzīvotāju subjektīvās labklājības izjūtas korelācija Latvijā.
2016
Maģistra darba autors – Austra Niķe, Maģistra darba tēma ir „Ienākumu līmeņa un iedzīvotāju subjektīvās labklājības izjūtas korelācija Latvijā”. Tēma ir aktuāla, jo politikas veidotāji vislielāko uzmanību velta ekonomisko rādītāju pieaugumam, taču tas ne vienmēr rezultējas jūtamā subjektīvās labklājības pieaugumā vairumam cilvēku. Darba mērķis: izpētīt subjektīvo labklājību noteicošos faktorus un noteikt optimālo ienākumu līmeni Latvijā uz vienu iedzīvotāju, kas maksimizētu subjektīvo labklājības izjūtu. Pētījuma rezultātā konstatēts, ka subjektīvā labklājība ir multidimensionāls un starpdisciplinārs koncepts, kas aptver cilvēka dzīves objektīvo un subjektīvo elementu kopumu. Savukārt, opti…
Dzīves mērķu, pašefektivitātes saistība ar subjektīvās labklājības rādītājiem sievietēm
2020
Bakalaura darba pētījuma mērķis ir izprast dzīves mērķu pašefektivitātes saistību ar subjektīvās labklājības rādītājiem sievietēm. Pētot konstruktu teorētisko bāzi tika izvirzīts, ka iekšējā satura dzīves mērķiem ir saistība ar subjektīvo labklājību, un balstoties uz personīgo vērtību izvirzītajiem dzīves mērķiem un indivīda pašefektivitātes līmeni, izvirzīto mērķu sasniegšana ietekmē subjektīvās labklājības līmeni. Pētījuma respondentu izlasi veido 60 sievietes vecuma grupā no 20-50 gadiem , kuru vidējais vecums ir 33,83 gadi. Dzīves mērķu, pašefektivitātes un subjektīvās labklājības noteikšanai tika pielietotas Dzīves mērķu skala (Aspirations Index; Kasser & Ryan, 1996), Latvijā aptauju a…
Latvijas ģimenes paaudzēs, 2018
2019
Pētījums aptver visas vecuma grupas: gan jaunus cilvēkus patstāvīgās dzīves sākumā (no 18 gadu vecuma), gan pieredzes bagātus — citās vecuma grupās (līdz 79 gadu vecumam), sniedzot precīzu informāciju par cilvēka dzīves galvenajiem demogrāfiskajiem notikumiem un cikliem vairāku paaudžu dzīvē, sākot jau no 1950. gadu vidus. Aptaujā tiek iegūta informācija par šādām tēmām: pāreja uz pieaugušo dzīvi (mācības un darbs, vecāku mājas atstāšana, pirmās partnerattiecības, jaunas ģimenes veidošana, labklājība un trūkums; kopdzīve un ģimenes stabilitāte (daudzveidīgās ģimenes formas, balanss starp darbu un ģimeni, pienākumu sadale starp vīriešiem un sievietēm,…